Top.LV

maģija

Kādēļ tā būtu jāmācās un jālieto? Ļoti dabīgi, tie ir pašsaprotami jautājumi, kuri tiek uzdoti par jebkuru lietu. Katrā gadījumā nav jātērē laiks skaidrojot, kas maģija nav, vai arī stāstot kā vārds tapis nepareizi lietots cirka triku un brīnumu apzīmēšanai. Sāksim to tīri matemātiskā stilā ar Definīciju, Postulātu un Teorēmām.

Definīcija: Maģija ir Zinātne un Māksla izraisīt apzinātas Izmaiņas, kas notiek saskaņā ar Gribu. Skaidrojums: Mana Griba ir informēt Pasauli par noteiktiem man zināmiem faktiem. Tāpēc es ņemu "maģiskus ieročus" - spalvu, tinti un papīru; es rakstu "burvju vārdus" - šos teikumus - "maģiskā valodā" t.i., lai mani saprastu cilvēki, ko vēlos instruēt. Es izsaucu "garus" - tipogrāfus, izdevējus, grāmatu tirgotājus.

Postulāts: Jebkura pieprasīta Izmaiņa var tikt panākta pielietojot pareiza veida un stipruma Spēku pareizā veidā uz pareizu objektu izmantojot pareizu vidi.  Skaidrojums: Es vēlos pagatavot unci zelta hlorīda. Man jāņem pareizā skābe. Mūsu zināšanu pašreizējais stāvoklis un iespējas neļauj dažas izmaiņas ieviest praksē - mēs nevaram izraisīt aptumsumus, vai pārvērst svinu alvā vai pārvērst sēnes par cilvēkiem. Tomēr teorētiski ir iespējams jebkurā objektā izraisīt jebkuru izmaiņu, uz kuru dotais objekts ir spējīgs pēc savas dabas, un prasības ir noteiktas iepriekš minētajā postulātā.

Teorēmas:

1. Katra apzināta darbība ir Maģiska darbība. (No vienas puses Maģiju var definēt tāpat kā parasti definē zinātni. Skatīties "Definīcija" utt., un piespiežu tos novadīt manu ziņu šiem cilvēkiem. Tā iespiešana ir maģisks akts ar, kuru es izraisu Izmaiņas, kas notiek saskaņā ar manu ar manu Gribu. (Ar "apzinātu" es saprotu "gribētu". Taču arī neapzināti akti tomēr var būt tādi. Tā, elpošana ir Dzīvotgribas akts.)s - HCl un HNO3, nekādas citas, pietiekošā daudzumā un attiecīgā koncentrācijā un jānovieto tādā traukā, kas nesaplīsīs, neizlīs vai nerūsēs - tā, lai neradītu neparedzētus rezultātus, kopā ar vajadzīgo daudzumu zelta u.t.t. katrai Izmaiņai ir savas īpašas prasības. Nepareizas vides izmantošana, kad Leonardo da Vinči uzzināja, ka viņa meistardarbs ir izbalējis. Spēks var tapt pielikts nepiemērotam objektam, kad kāds sašķeļ akmeni domājot to par riekstu.m, kaut arī viņas īstais apmierinājums būtu vadīt sabiedriskas lietas.  Maģijas jautājums ir jautājums par iespējām par iespējām atklāt un izmantot līdz tam nezināmus dabas spēkus. Mēs zinām, ka tie eksistē, un mēs nevaram noliegt iespēju, ka eksistē mentāli un fiziski instrumenti, kas var saistīt mūs ar tiem, lai pārvietotu dzelzi, un saules radiāciju, lai reproducētu attēlus.mērķos.

2. Katra veiksmīga darbība atbilst postulātam.

3. Katra neveiksme pierāda, ka kāda no postulāta prasībām nav tikusi izpildīta.

Skaidrojums: Te var būt jēgas nesaprašana, kad ārsts nosaka nepareizu diagnozi un ārstēšana ievaino pacientu. Var būt nespēja pielietot pareiza veida spēku, kad laucinieks cenšas izsist elektrību. Var būt nespēja pielietot pietiekama stipruma spēku, kad cīkstoņa tvēriens top pārrauts. Nespēja pielietot spēku pareizā veidā, kad kāds cenšas iesniegt čeku nepareizā bankā.

4. Pirmā prasība, lai izraisītu jebkuru izmaiņu ir pilnīga kvalitatīva un kvantitatīva situācijas saprašana.

Skaidrojums: Visparastākais dzīves neveiksmju iemesls ir cilvēka Īstās Gribas ignorēšana vai arī līdzekļu, ar kuriem šo Gribu var īstenot, ignorēšana. Cilvēks var iedomāties sevi par mākslinieku un izmantot savu dzīvi, lai censtos par tādu tapt. Vai arī viņš var būt īsts mākslinieks, bet vienalga nespēj saprast un novērtēt šīs karjeras grūtības.

5. otrā prasība, lai izraisītu jebkuru izmaiņu, ir praktiska spēja ierosināt vajadzīgos spēkus vajadzīgajā virzienā.

Skaidrojums: Baņķierim var būt perfekta situācijas izpratne, bet neesoša lēmumu pieņemšanas prasme, vai arī neesoši resursi, lai situāciju izmantotu.

6. "Katrs vīrietis un katra sieviete ir zvaigzne." Tas ir, katra cilvēciska būtne ir pašpietiekoša un neatkarīga individualitāte ar savu īpašu raksturu un īpašu virzību.

7. Katram vīrietim un katrai sievietei ir savs kurss, daļēji izejot no sevis, daļēji no vides, un tas ir dabīgi un nepieciešami katram. Jebkurš, kas ir novirzīts no sava kursa, vai nu nesaprotot sevi vai ārējas pretestības dēļ, nonāk konfliktā ar Visuma kārtību un attiecīgi cieš.

Skaidrojums: Cilvēks var domāt, ka viņam ir pienākums uzvesties noteiktā veidā, tā izskatoties smieklīgi, tā vietā, lai meklētu savu īsto dabu. Piemēram, sieviete var darīt sevi nožēlojamu uz visu mūžu domājot, ka tai vajadzīga mīlestība sabiedrisku ideju vietā vai arī otrādi. Viena sieviete var palikt ar netīkamu vīru, kaut arī būtu laimīga ar mīļāko, bet cita muļķotu sevi ar romantiskiem piedzīvojumiem.

Un atkal, zēna instinkti var teikt viņam doties jūrā, kamēr tā vecāki pieprasa viņam kļūt par ārstu. Šajā gadījumā medicīnā viņš būs nesekmīgs, gan nelaimīgs.

8. Cilvēks, kura apzinātā griba nesaskan ar viņa Īsto Gribu, lieki tērē savus spēkus. Viņam nav cerību ietekmēt savu apkārtni efektīvi.

Skaidrojums: Kad tautā valda brāļu karš, tā nekādi nevar veikt uzbrukumu citām zemēm. Cilvēks ar vēzi lieto savu barību gan savām vajadzībām, gan arī tā ienaidnieka vajadzībām, kas ir daļa no paša. Drīz vien viņš zaudē spēkus un pakļaujas vides spiedienam. Reālajā dzīvē cilvēks, kas dara, ko viņa apziņa uzskata par nepareizu, dara to ļoti neveikli. No sākuma!

9. Cilvēkam, kas seko savai Īstajai Gribai, palīdz visa Visuma inerce.

Skaidrojums: Pirmais veiksmes princips evolūcijā ir tāds, ka indivīdam ir jābūt patiesam pret savu dabu, tajā pašā laikā adaptējoties videi.

10. Daba ir nepārtraukts fenomens, tomēr mēs visos gadījumos nezinām, kā lietas ir saistītas.

Skaidrojums: Cilvēka apziņa ir atkarīga no protoplazmas īpašībām, tās eksistence savukārt ir atkarīga no neskaitāmiem fizikāliem lielumiem, kas piemīt šai planētai. Planētas līdzsvaru savukārt nosaka vesela visuma matērija. Tādejādi mēs varam teikt, ka mūsu apziņa ir cēloniski saistīta ar vistālākām galaktikām, kaut arī mēs nezinām kā tas ceļas no vai ar molekulārām izmaiņām mūsu smadzenēs.

11. Zinātne atļauj mūs izmantot šo dabas nepārtrauktību empīriski pielietojot noteiktus principus, kuru kopspēle iekļauj dažādu līmeņu idejas, kas saistītas viena ar otru veidos, kas ir ārpus mūsu sapratnes.

Skaidrojums: Mēs varam apgaismot veselas pilsētas izmantojot labās rokas likumu. Mēs nezinām, kas ir apziņa, vai kā tā saistīta ar muskuļu kustību, kas ir elektrība un kā tā ir saistīta ar mašīnām, kas to ģenerē, mūsu metodes ir atkarīgas no aprēķiniem, ieskaitot idejas, kurām nav attiecību mums zināmajā visumā (Piemēram, iracionālas, imagināras un bezgalīgas izteiksmes).

12. Cilvēks nezin savu savas būtības un spēka dabu. Pat viņa ideja par paša ierobežotību ir bāzēta uz pagātni un katrs solis paplašina tā impēriju. Tādējādi nav iemesla noteikt teorētiskas robežas, kas viņš var būt un ko viņš var darīt.

Skaidrojums: Divas paaudzes atpakaļ bija pieņemts, ka ir teorētiski neiespējami cilvēkam jebkad uzzināt stāvošo zvaigžņu ķīmisko sastāvu. Ir zināms, ka mūsu maņas ir piemērotas saņemt pat bezgalīgi mazu daļu no iespējamām vibrāciju frekvencēm. Modernie instrumenti atļāva mūs uztvert dažus no šiem netveramajiem ar netiešām metodēm un pat likt lietā to speciālās īpašības, kā herca un rentgena staru gadījumā. Kā Tindals teicis, ka cilvēks var jebkurā brīdī iemācīties uztvert.

13. Katrs cilvēks vairāk vai mazāk apzinās, ka viņa individualitāte sastāv no daudziem eksistences līmeņiem, pat tad, ja viņš uzskata, ka viņa slēptākie darbības principi ir tikpat viņa redzamo principu simptomi. Līdzīgu kārtību var pieņemt par esošu visā dabā.

Skaidrojums: Neviens nejauc zobu sāpes ar kariesu, kas tās izraisa. Nedzīvi priekšmeti ir jūtīgi pret noteiktiem fizikāliem spēkiem, kā elektrovadītspēja vai siltumvadītspēja, bet ne mūsos ne tajos, ciktāl mēs to zinām, ir kāda apzināta šo spēku maņa. Nesajūtamas ietekmes tādejādi ir saistītas ar visiem materiāliem fenomeniem, tādēļ nav iemesla mums nestrādāt ar matēriju, lietojot šīs smalkās enerģijas, tāpat kā to materiālās bāzes.

14. Cilvēks ir spējīgs būt par un lietot jebko, ko viņš spēj uztvert, viss, ko viņš uztver, ir noteiktā veidā daļa no viņa esības. Tādejādi viņš var pakļaut visu visumu, kuru viņš apzinās, savai individuālai Gribai.

Skaidrojums: Cilvēks ir lietojis Dieva ideju, lai diktētu savu personīgo gribu, lai iegūtu varu pār saviem biedriem, lai attaisnotu savus noziegumus, un neskaitāmiem citiem mērķiem, to skaitā, lai apzinātos sevī Dievu. Viņš ir lietojis iracionālas un imagināras koncepcijas matemātikā, lai tās palīdzētu tam mehānisku iekārtu konstruēšanā. Viņš ir lietojis savu morālo spēku, lai iespaidotu pat savvaļas dzīvnieku darbības.

15. Katru spēku visumā ir iespējams pārveidot par jebkuru citu spēku, lietojot atbilstošas metodes. Tādejādi ir neizsmeļami katra noteikta spēka avoti, kurus mums varētu vajadzēt.

Skaidrojums: Siltums var tikt transformēts gaismā un jaudā, ja to lietos, lai darbinātu dinamomašīnas. Gaisa vibrācijas var tapt lietotas, lai nogalinātu cilvēkus, ja tās ir runas ar ko mēs ierosinām kareivīgas kaislības. Halucinācijas, kas saistītas ar noslēpumainām seksuālām enerģijām, rezultāts ir sugas mūžīga turpināšanās.

16. Jebkura dotā spēka pielietošana iespaido visus ietekmētā objekta esamības līmeņus, neatkarīgi no ietekmētā līmeņa.

Skaidrojums: Ja es ieduru cilvēkam ar dunci, tā apziņa arī, netikai ķermenis, ir ietekmēta no manas darbības, kaut arī duncim kā tādam nav tiešas ietekmes tajā. Līdzīgi manu domu spēks var tā iedarboties uz citu cilvēku, radot tālu ejošas fiziskas izmaiņas viņā, vai arī citos caur viņu.

17. Cilvēks var iemācīties lietot jebkuru spēku, lai tas kalpotu jebkuram mērķim, izmantojot šīs teorēmas.

Skaidrojums: Cilvēks var lietot nazi, lai padarītu sevi uzmanīgāku pret savu valodu, iegriežot sev katru reizi, kad viņš neapzināti izrunā noteiktu vārdu. Viņš var sasniegt to pašu nolemjot, ka katrs dzīves notikums atgādinās viņam kādu noteiktu lietu, darot katru iespaidu par sākumpunktu saistītām domu sērijām, kas beidzās ar to lietu. Viņš var veltīt visu savu enerģiju kādam noteiktam objektam, nolemjot nedarīt neko, kas atšķiras no mērķa un darot katru darbību šī mērķa labā.