Vecuma pakāpes

 

2) VECUMA PAKĀPES. Latviešu buramo vārdu krājējs un sakopotājs Fr. Brīvzemnieks pastāsta, ka viņam par šādiem vārdiem nākuši rokā izvilkumi no Bībeles un kristīgu lūgumi; dažus tādus vārdiskus aizņēmumus no dziesmu grāmatas un psalmiem viņš nemaz nav uzņēmis savā krājumā. No otras puses, viņš liecina, ka tauta vecākos, no kristīgām grāmatām nepārņemtos pūšamos vārdus cienī vairāk, vērtē augstāk. Ievērojot buramo jeb pūšamo vārdu sevišķo nozīmi, šāda pretēja nostāšanās pret tiem saprotama. Ja no svarīgos, nopietnos gadījumos lietojamiem vārdiem sagaida brīnišķīgus panākumus, tad tiem jābūt neparastiem, ārkārtējiem, noslēpumainiem. Par tādiem nevar uzskatīt visiem pieejamus, pazīstamās grāmatās atrodamus, visur lietotus lūgumus. Bet pie tam šiem vārdiem jāatbalstās uz stipru, nešaubāmu ticību par viņu brīnumspēku pašā viņu lietotājā, un ticību, ka viņam palīdzēs, prasa arī no tā, pie kā tos lieto. Šāda ticība var būt ne tikai uz būtēm un lietām, kuras tura par patiesām. Ja par tām sāk šaubīties, zūd ticība uz tām un viņu spēku; līdz ar to arī vārdi, kur tās piesauktas, zaudē savu nozīmi. Kristīgas mācības iespaids ar laiku satricināja latviešiem ticību uz viņu senējiem dieviem. Tiklīdz tas bija noticis, nevarēja tos vairs piesaukt gadījumos, kur gaidīja palīdzību no viņiem. Arvienu vairāk noslēpumaina spēka iemantoja kristīgā mācībā minētās būtes (Jēzus, Marija u. c.) . Redzams tad uzglabātajos latviešu buramos vārdos, ka tie atbalstās uz ticību kristīgā mācībām minētām būtēm, sevišķi tanī viņu veidā, kāds tas atrodams katoļu baznīcā. Klāt še nāk elementi no latviešu agrākās ticības. Dažos buramos vārdos šie pēdējie ir noteicoši. Turpretim citos pilnīgi pārejam kristīgas ticības pasaulē. Še pēc vecuma pakāpēm atzīmējas senie, vēlākie un jaunākie burvības vārdi.

a) Seno latviešu buramo vārdu starpā sastopami daži, kas uzejami daudz tautās un ļoti tālā senatnē. Pie tiem pieder līmējuma jeb griežamie vārdi: Pantiņš pie pantiņa, kauliņš pie kauliņa, dzīsliņa pie dzīsliņas bu, bu, bu, bu. Līdzīgi vārdi atrodami pie šumeriešiem (ap 2500 gadus priekš Kristus), pie senindiešiem (vairāk simtu gadu pr. Kr.), pie senvāciem.

Minētie burvības vārdi pieder pie visvecākiem vācu rakstu pieminekļiem, pie tā saucamiem Merzeburgas burvības pantiem (Merseburger Zauberspruche). Tie uzrakstīti desmitā gadu simteni pēc Kristus un ir vienīgie senvācu dzejas paraugi, kuros nav nomanāms kristīgās ticības iespaids. Līmējumu vārdu ievadā minētas ģermāņu dievības. Balders un Vodans jāj pa mežu. Baldera kumeļš izmežģī kāju. To apvārdo Frija, Vodans u. c.: Kauls pie kaula, asinis pie asins, loceklis pie locekļa, it kā tie būtu salīmēti. Raksturīgi, ka no pieciem Brīvzemnieka krājumā uzzīmētiem šo burvības vārdu latviskiem variantiem tikai vienam parastais kristīgais piegalinājums (Dievs Tēvs utt.).

Senie latviešu buramie vārdi pazīstami īpaši no tautas dziesmām tuvās domu pasaules un izteiksmes. Brīvzemnieks atrod: jo vairāk kādam buramam vārdam kristīga piemaisījuma, jo tas nesakarīgāks, neskaidrāks, nesaprotamāks. Senās dievības arī še reti sastopamas, un, kur tās minētas, tur tās palaikam stāv vai nu kopā ar kristīgiem jēdzieniem, vai ar citiem norādījumiem uz kristīgas ticības laikiem. Vispār sakāms, ka latviešu tagad pieejamos burvības vārdos nav daudz tādu, kas savā tagadējā veidā būtu uzlūkojami par tiešiem pārņēmumiem no senējiem pagānu laikiem. Kādos retos minētas senās latviešu dievības, tomēr blakām atzīmēti vēlāku laiku apstākļi. Kādi piena vārdi beidzas šādi: 'Nu Dēkla, Laima sēd kaktā, kupā mans pieniņš, kreimiņš kupata kupā. Dzen, Pērkona lode, zibenē tos ļaunos garus no maniem lopiem nost! Iekš tā vārda...' Še senākās dievības Dēkla, Laima, Pērkons. Bet, neievērojot pēdējos vārdus, lielum lielās daļas buramo vārdu noslēgumu ar trīsvienības piesaukumu, šie vārdi sākas: 'Nāk mans pieniņš no Liepājas... no Jelgavas... no Rīgas...' Tātad minētās vietas, kādas senie latvieši nepazina. Kādi naktspamašu vārdi sākas: 'Jodu māte, Jodu tēvs brauca baznīcā lieliem ratiem, melniem zirgiem...' Jods, senais latviešu dievs, brauc baznīcā, kas nodomāta kristīgiem dievkalpojumiem. Zalkša vārdi: 'Zil' Māriņ', Dēkl', Laimīt, nāc mājā!' ir, bez šaubām, veci, kā uz to norāda arī tautas dziesmu ritums, bet arī še ir blakām pagānu dievībām kristīgā Māriņa.

Skaidrāki no senākiem laikiem varētu būt uzglabājušies daži vārdi, kuros nav minētas nekādas dievības. Še, veco dievību nozīmei zūdot, nebija nekāda iemesla kaut ko grozīt tāpēc, ka šo dievību še nemaz nebija: dzeja savu vērtību nezaudēja un neprasīja pēc citas izteiksmes. Pie tādiem pieder čūsku vārdi:

Es nociršu melnu tārpu ar zaļaju zobentiņ;
Es uzkāpu kalniņā zobentiņu balināt.

Tādi pat daži uguns vārdi:

Kuries, mana uguntiņa, ledus kalnu starpiņā!
Div' akmeņus apkārt liku, divi ledus gabaliņus.
Neaun kājiņas, necel spārniņus.
Dzisa, dzisa, dega, dega akmens jūras dibenā
Salmu jumts, mālu miņa.

Veca bāba kalnā kāpa, oša pīpi pīpēdama;
Melni kraukļi ogles dzēsa, vārpa plēšas kustināja.

b) Vēlākie buramie vārdi uzrāda skaidras katoļu ticības iezīmes, vietām ar nekristīgu jēdzienu piejaukumiem. Kad latviešu vidū jau luteriskā ticība bija iesakņojusies, viņi tomēr ir turpmāk uzticēja katoļu ticībai vairāk spējas brīnumu darīt nekā luteriskajai ticībai un griezās nereti pie katoļu mācītājiem, lai caur tiem atriebtos par kādiem apvainojumiem vai zaudējumiem. Ar katoļu uzskatiem tad arī paliek saskaņā lielum lielā daļa burvības vārdu.

Daži jaukti burvības vārdi jau atzīmēti. Še minami īpaši tie, kuros kristīgie jēdzieni pārsvarā. Raksturīgi sekošie piena vārdi:

Mīļā Māra, mīļā Māra! Govu Laima, govu Laima! Nāc no Rīgas uz Ventspili, no Ventspiles uz Vāczemi, no Vāczemes atpakaļ, pāri pār jūru. Sudraba vālītes papriekšu, mīļā Māra pakaļ iet, slaucene uz rokas. Balts sunītis ar dzeltenu galviņu un dzeltenām kājiņām ietek laidarā; vistiņa tek laidarā ar deviņiem cālīšiem. Mīļā Māra pakaļ iet - deviņas slaucenes, deviņas upītes, deviņas strautiņas, deviņas ieteciņas iekš laidara - piens kā akna, sviests kā māli. Svēts Jānis, svēts Pēteris saslēdz jaunām raganām rokas un aizslēdz acis, lai neredz tā kristīta cilvēka lopiņu.

Daudzkārt piesauc Mariju, Māru, Māriņu, vietām kopā ar Laimu, bet vairāk savrup, pieliekot klāt 'svētā', 'mīļā'. Dažās vietās tā dēvēta par Dieva māti, tā dzemdēšanas vārdos: Mīļā Māriņa, nāc palīgā, tu zelta Dieva māte... Vai dzirkstes vārdos: Tā svētā Māra, Dieva māte, pavēl, ka akmens nosūnojis, novervelējies paliek iekš vietas... Vārdi pret vēja bultu sākas: Glorija, Marija, kas tu par asins jūru, un pa deviņām jūrām cauri gājuse! Marijas vārds še lietots citādi, katoliskāki nekā tautas dziesmās.

Vairāk zalkšu jeb čūsku vārdos minēta Māras zeme: Tev pieder purvi meži, mums tā Māras zeme. Kāds šo vārdu variants ir: Tev pieder puri, meži, man tā platā tēvuzeme. Māras zeme tātad Latvija.

Nereti parādas buramie vārdi attēlojuma veidā no Jēzus dzīves. Tās ir mazas leģendas. Šis sacerējumu veids še uzejams skaidrāks nekā citur latviešu burtniecībā. Ir tādi čūsku vārdi:

Čūska kodusi, mūsu Kungs Kristus runājis: Čūska, tev būs mierā stāvēt kā tas ūdens iekš Jordanes. Čūskas un odzes, paliekat iekš meža!

Kad Jēzus strīdējās ar tiem jūdiem, tad Marija sacīja: Noņem viņiem no galvas to spēku! Jēzus atbildēja un sacīja: Es negribu, lai paliek.

c) Jaunākie buramie vārdi maz atšķiras no kristīgiem dievlūgumiem. Neskaidrības tīšu pielaistas, lai vārdi būtu noslēpumaināki. Senie dievi netiek minēti; dabas dievības tikušas par dabas spēkiem, kas stāv Dieva vadīšanā. Pie latviešu burtniecības tie tikai tanī ziņā pieskaitāmi, ka tos lieto blakām vārdiem, kas tautā glabājušies un veidojušies. Blakām dažiem seniem un veciem uguns vārdiem uzejami arī šādi:

Ak Kungs, kas tu varēji tos trīs dzisināt, kas ceplī sēdēja, tad tu vari to uguns liesmu izdzēst: apžēlojies, ak Kungs, par tiem ļaudīm. Āmen, āmen, āmen! Tu pērkonu gaisā pats stādījis un tu viņam ceļu spriedis, kur viņam jāiet. Augstās debess svētais Dievs, sargi un glāb visus cilvēkus! Āmen, āmen, āmen!

Starp rožu vārdiem uzejami (Zin. kom. XII kr.) izvilkumi no Rokas grāmatas (Agendas) luterāņu mācītājiem (no kristību formulāra):

... nem to krusta zīmi pie tavas pieres un pie tavas krūts
+ + par zīmi, ka tu caur to krustā sisto Kristu esi atpestīts...

Lietojums
Vecuma pakāpes
Saturs un veids