sapņu tulks - S

 

Tautas dziednieks Artūrs Tiltiņš "Vivere est cogitare"

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Sabīties
pašam - briesmas, kuras var novērst; citu sabiedēt- jūs esat cietsirdīgs.
 
Sabraukt
pašam būt sabrauktam - tikt pasargātam no briesmām; kādu sabraukt- jābūt vērīgākam pret apkārtējiem.
 
Sacensības
savaldīt savu temperamentu;tajās piedalīties- iet līdz galam, aizstāvot savus principus; tajās būt par līdzjutēju- nest atbildību par nodarīto
 
Sadedzināt
kaut ko- pazaudēt kādu mīļu dzīvnieku; vēstules- pārtrūcis mīlas sakars; vekseļus- dzēst parādus; sk. arī Apdedzināt
 
Sadedzināties
vai tikt sadedzinātam - bagātiem -zaudējumi, nabadzīgiem - peļņa; neprecētiem - laulība, precētiem - ķildas; māksliniekiem - slava; jaunekļiem -kaislība; slimiem-veselība
 
Saderēt
sk. Derības
 
Saderināties
apzināties uzņemto atbildību
 
Sadumpoties
nemierīga dzīve
 
Sadurstītam tikt
lielas nepatikšanas, sirdssāpes.
 
Sādža
to redzēt vai tajā dzīvot- ķildas
 
Saeima
tajā būt- ienesīgs amats
 
Safīrs
būt nepiesardzīgam, arī laimests.
 
Safjāns
apģērbs no tā- dzīvot pārticībā
 
Safrāns
to redzēt- kļūt augstprātīgam; ēst- sēras
 
Sagūstītam būt
tikt turētam aizdomās, ari dzīvot trūkumā
 
Šahs
jauni plāni; to spēlēt- laba veselība, arī ziņa, ka tikai ar smagu darbu izdosies ko sasniegt; redzēt citus to spēlējam - būt par kāda ievērojama notikuma aculiecinieku
 
Šahta
tajā iebraukt vai nokāpt- grūtas dienas
 
Saīgušam būt
nesaņemt paredzēto dāvanu
 
Saime
nepatikšanas
 
Saimnieks vai saimniece
par to būt- dabūt labu darbu; i to redzēt- nepatīkamas ziņas, ķildas; draudzīgi- laba veiksme; dusmīgi- greizsirdības lēkme; pie tiem saderēt- dzīvesvietas maiņa
 
Saindētam tikt
precētiem - piekrāpšana no laulātā drauga; neprecētiem - mīļotā cilvēka nodevība
 
Saindēties
slimība, draugu zaudēšana, nepatikšanas
 
Sainis
mazs- nabadzība; to nest- grūta dzīve; to nolikt vai pazaudēt- atbrīvoties no ciešanām; to sasiet- mainīt darbu
 
Sakas
ceļojums
 
Saknes
resnas un stipras - saticība ģimenē; tās izrakt vai atrakt- cenšanās panākt kādu šķiršanos; uz tās paklupt - paša izdarītā netaisnība pašam vēlāk atriebsies
 
Sakropļots cilvēks
prieks, panākumi, mantojums, bagātība, arī slimība; par to būt- pēc bēdām piedzīvot priekus, arī stipra veselība
 
Saksofons
to dzirdēt - sapņot par romantisku piedzī¬vojumu; to spēlēt- darīt visu iespējamo, lai iegūtu pretējā dzimuma uzmanību; dzirdēt to izdodam asas, nepatīkamas skaņas - jūsu uzvedība izraisīs līdzcilvēku nepatiku, tomēr to izdosies mazināt ar veiksmīgu joku
 
Sakumi( dakšas)
grūts darbs, saistīts ar ķildām un nepatikšanām
 
Sala
tālumā- brīdinājums nepārvērtēt savus spēkus; tuvu- droši panākumi; vētrā un viļņos- vētrains mūžs, arī bieža dzīvesvietas maiņa; zaļa- tuva laime; kaila- zūdoša laime; apdzīvota- kluss prieks; uz tās atrasties vairākiem- patīkams ceļojums, pārmaiņas personiskajā dzīvē; uz tās atrasties vienam - drauga zaudējums.
 
Salakas
jaunas cerības, dažiem - nemiers; lielas- cerības uz mantojumu; ēst- piedzīvot grūtības.
 
Salāti
jaunatne mīl jūsu māju; tos ēst- nelieli zaudējumi; tos sēt- pūles un nepatikšanas
 
Salauzt kaut ko
mēģinājums ar nesaprātīgu rīcību kaut ko panākt.
 
Saldējums
kūstošs- negaidītas bēdas un sarūgtinājums; to ēst- panākumi, ko jaunu iesākot
 
Saldumi
izvairīties no nepatikšanām, ātri iemīlēties, dažiem - tikt piemānītam no kāda viltīga cilvēka; tos ēst- iemīlēšanās un īsta draudzība, arī skūpstīties, arī glaimi; tos dāvināt- iegūt pretmīlestību
 
Saliekamā gulta
neizdosies kārtīgi atpūsties; tajā gulēt vai uz tās sēdēt- izjust vēlēšanos pēc atvaļinājuma; to salikt vai izstiept- darīt bezjēdzīgu darbu; salūzusi- apkārtējo pārmērīga rosīšanās
 
Salīt
aukstā lietu- prieks un veselība; siltā lietū- prieks un veselība.
 
Sālīt
sk. Gaļa, Šķiņķis, Speķis, Zivis u. tml
 
Šalle
laime mīlestībā un kāzas, ari ceļojums vai saruna; to adīt- labklājība; to aplikt- mīlestība; to pazaudēt- nemiers, bēdas, ari skumjas
 
Salmi
tos redzēt- kavēkli, nepatikšanas; tos tukšus kult- pārspēt kavēkļus, arī kaislība; tos aizskart- cīnīties pret ļaužu muļķību; tajos gulēt- nabadzība; kūļos- stipras ģimenes saites; izklāti- nemiers, ķildas, nekārtības.
 
Salmu cepure
patīkama nākotne
 
Salmu jumts
sarežģīta mājas dzīve
 
Salmu maiss
uz tā gulēt- viduvēja dzīve.
 
Salna
to redzēt salnu laikā- sapnim nav nozīmes; to redzēt pārējā laikā- izjuks plāni, neveiksmes darbā, kavēkļi ceļojumā, arī negodīgi darījuma partneri
 
Sāls
ilgstoši strīdi un kašķēšanās; to ēst - grūti laiki; to izbērt- nepatikšanas; to berzt- bēdas
 
Salt
aukstā laikā- sapnim nav nozīmes; siltā laikā- slimība
 
Šampanietis
to dzert- prieks un jautrība, attiecību kvēle nezudīs arī laulībā
 
Šampinjoni
nedarīt kaut ko vienīgi slavas dēļ; tos ēst sk. Sēnes
 
Samts
bagātība, patīkama satikšanās, an ceļojums; gaišs- prieks; sarkans- mīlestības sāpes; zils vai zaļš- necerēta laime, uzticīga mīlestība; melns- skumjas, sēras, arī slimība; no tā šūtas drēbes valkāt- gods, bagātība
 
Sanāksme
tajā piedalīties- nemierīgi notikumi; tajā runāt- nepatikšanas
 
Sāncensis
akli neuzticēties mīlestības zvērestiem
 
Sāpes
garīgas- pieredzēt prieku; rokās- bezdarbs; kājās- kavēkļi; galvā- grūtības biznesā; likt sajust citam- kādam atriebties; bieži vien sapnim nav nozīmes, jo miegā turpina mocīt jau nomodā izjustās sāpes
 
Saplēst vai sasist kaut ko
censties kaut ko iegūt ar neapdomīgu rīcību
 
Sapnis
to atstāsta kāds cits - pie jums vērsīsies kāds radinieks ar lūgumu; murgam līdzīgs- sarežģītas lietas veiksmīgs atrisinājums; priecīgs- piedzīvot vilšanos
 
Sapņot
redzēt sevi sapņojam -vilšanās, arī būt divkosim
 
Sapņu grāmata
to lasīt- atklāt noslēpumu
 
Sardīnes
nožēla; tās ēst- sēru vēsts
 
Sardze
tajā stāvēt- veikt smagu darbu
 
Sardzes mājiņa
to redzēt- darīt kaut ko nelikumīgu, kas izraisa bailes tikt atmaskotam; stāvēt pie tās sardzē - pārāk daudz strādāt, tas var radīt veselības problēmas; policijas posteņa - tas, ko jūs tik veiksmīgi slēpjat, nāks gaismā;policijas posteņa, tukša - izdosies tikt sveikā; policijas posteņa, ar policistiem - no tiesas neizbēgt
 
Sargs
to redzēt- būt piesardzīgam; par to būt- nepatikšanas, arī pārāk daudz un saspringti strādāt, kas var izraisīt veselības traucējumus; būt par to pie dzelzceļa pārbrauktuves - šaubīties par jauno darba piedāvājumu
 
Sari
nepatīkama satikšanās vai darbs
 
Sarkankrūtītis
saņemt jauku dāvanu
 
Šarlaks
ar to slimot- mājas ķildas
 
Šarlaksarkanas drēbes
slimība, ievainojums
 
Sarma vasaras laikā
saņemt negaidītu dāvanu; klāj koku zarus- nokļūt ļoti skandalozā situācijā; birst no koku zariem - iziet sveikā no kļūmīgas situ¬ācijas; skatīties caur nosarmojušu logu- atklāt uzticamu draugu.
 
Sārms
grūts darbs
 
Sārņi
iemācīties atšķirt nevērtīgo no vērtīgā, arī. slimība, trūkums
 
Sārts
prieks; tajā apdedzināties- karsti iemīlēties
 
Sarunas
uzmanīties, slēdzot kādu darījumu.
 
Sasaldēšanās
kaut ko darīt pret savu gribu
 
Saslaukas
vienmēr laba zīme; pa tām rakāties vai staigāt- liela laime
 
Sastatnes
augstas- lieli panākumi; no tām nokrist- nokļūt krāpnieku varā
 
Sātans
nepatikšanas
 
Satiksmes sastrēgums
dodoties uz darbu - neparasts piedzīvojums; avārijas dēļ- tikties ar enerģijas pārpilnu jautru cilvēku; censties tikt pāri ceļam un nevarēt sastrēguma dēļ - mobilizēt visus spēkus, lai panāktu iecerēto; būt par tā iemeslu- sievietei - kvēls, bagāts pielūdzējs, vīrietim - sevišķa atzinība no sievietēm
 
Saukt
pašam kādu- iegūt ienaidniekus
 
Saule
skaidra un mirdzoša, laikā lecoša un rietoša -svētība visās lietās, zagļiem un blēžiem - slikta zīme; vakaros uzlecoša - smagiem slimniekiem - veselība; trimdiniekiem - atgriešanās dzimtenē, pārējiem - neveiksmes; asiņaina- bēdas, nemieri, slimības un briesmas; ar plankumiem - nemierīga dzīve; pa zemi staigājoša- ugunsgrēks; deformēta- slikta zīme; aptumšota -bēdas un ciešanas; tajā atrasties- labs amats; ūdenī- vilšanās mīlestībā; tās vairākas- gods un prieks.
 
Saule un Mēness debesīs
ķildas, nemiers, karš
 
Saules pulkstenis
veltīga cenšanās pēc laimes
 
Saulespuķes
mīlestība bez pretmīlas, art iekšējs nemiers.
 
Saulessargs
iegūt labvēli vai palīgu; to uzlikt- rūpes beigsies; to pazaudēt- zaudēt labvēli
 
Saullēkts
labas pārmaiņas dzīvē
 
Saulriets
prieks par mierīgām vecumdienām
 
Saulstari
kāds atzīsies mīlestībā
 
Sausiņi
mīlestība, un ilgs mūžs; garšīgi- prieks laulībā; sapelējuši- vilties cerībās; tos ēst- vāja veselība, arī slimība.
 
Šausmas
sēras
 
Sausserdis
tā ogas ēst- panākumi lietās, ari laimīga laulība.
 
Sausums
briesmas no nespējas pretoties kādam netikumam; liels- trūkums un posts.
 
Šaut
redzēt šaujam - briesmas un nepatikšanas, nepatīkamas ziņas un strīdi
 
Šautene
uzaicinājums medībās
 
Sazvērestība
tajā iesaistīties - nenosvērtais raksturs sagādās daudz nepatikšanu
 
Sēdeklis
ērts, glīts- patīkama dzīve; neērts- trūcīga dzīve
 
Sēdēt
brīdinājums ierobežot savu patmīlību
 
Sega
jauna - labs darbs, pārticība; veca, saplīsusi- grūta dzīve.
 
Seģene
sk. Sega
 
Segli
jauns pasākums; tajos sēdēt- peļņa, sekmes darbā; no tiem tikt izmestam - negaidīta nelaime, arī laime kāršu spēlē.
 
Seja
sava- rūpēties par nākotni; sārta- veselība un spēks; glīta- panākumi darīšanās, gaiša un laimīga dzīve; ļoti bāla- grūta slimība, skumjas; neglīta, kroplīga- bēdas, raizes; smaidoša, skaista- prieks un laime laulībā; savu ūdenī redzēt- ilgs mūžs, ari iemīlēties; savu stiklā redzēt- nonākt strupceļā; savu spogulī redzēt- slimība; to mazgāt- kaut ko nožēlot, ari panākumi, atsvabināties no nepatikšanām, ari ilgs mūžs; to krāsot- vīriešiem - izsmiekls un nicināšana, sievietēm - cieņa un panākumi; to aizklāt- bēdas.
 
Sēklas
tās redzēt- jauni plāni; tās zemē kaisīt- neprecētiem - precības, laulātiem - bērni, pārējiem - darbs un grūtības; redzēt putnus tās apēdam - zaudējumi; uzdīgušas- saņemt kādu piemiņas lietu
 
Sekste
gaiļa- gods un cieņa; vistas- būt pļāpīgam
 
Selerijas
ēst- prieks un uzticība, saņemt mantojumu, ari bezgalīga mīlestība, dažiem - gadīsies kāda mīlas dēka; sapuvušas- bēdīgi notikumi ģimenē.
 
Sēnes
nepatīkamas ziņas, nepatikšanas, vilšanās, rūpes, asaras, ari bēres rados, dažiem - prieks vai nauda; mazas- mazas nepatikšanas; lielas, vecas un tārpainas- strīds, grūta slimība, ari kāda ļoti veca cilvēka nāve; indīgas- kāds laimīgs notikums; meklēt un lasīt- dzirdēt tenkas, piedzīvot nepatikšanas, naids, vientulība, nelaime, nabadzība, nāves gadījums rados vai paziņās, ari nāve nelaimes gadījumā vai asaras, arī prieks un nauda vai laba veselība;vākt- grūta slimība, arī laba veselība; sālīt - nepatikšanas, arī rūpēties par ziemas pārtiku, dažiem - trūkums mājsaimniecībā; kapāt {.smalcināt) - postīt dzīvi; cept- labklājība; ēst- laimīga dzīve, liela kaisle, labklājība, ari ilgs mūžs, ari nākt ļaužu valodās, pazemojums, nepatikšanas, raizes mīlestībā, arī slimība; gailenes ēst- slimība.
 
Sēras just
nonākt ļoti jautrā sabiedrībā.
 
Sērdienis
sk. Bārenis
 
Sērga
slikti apstākļi, trūkums, nelaime
 
Sērkociņi
saņemt jaukus solījumus, kuri netiks pildīti, ari manta; tos aizdegt- piedzīvot pārsteigumu
 
Sērmūkslis
ziedošs- prieks, laba līgava; ar ogām- turība, ari laba sieva
 
Sērs
to redzēt vai saost- tuvākā nākotne būs bez raizēm
 
Sesks
to redzēt- darīšanas ar sīkiem zagļiem; slazdā- zaglis būs cietumā; to noķert- noķert zagli; to nosist- atbrīvoties no slikta cilvēka, pārvarēt grūtības un šķēršļus; tam ādu novilkt- peļņa.
 
Sēta (žogs)
vājiem un bailīgiem - drošība, pārējiem - šķēršļi un kavēkļi; augsta- nepārvarami šķēršļi; tai pārlēkt vai pārkāpt - pārvarēt visus šķēršļus un kavēkļus; to celt- pārāk liela apdomība, kas kavē; to noplēst- pārvarēt aizspriedumus; to krāsot- teikt labus vārdus tuviniekiem.
 
Sētuve
pilna- labklājība, uzticama sieva; caura- slikti apstākļi, neuzticīga sieva
 
Siekalas
pievaldīt mēli; izspļaut ar asinīm- sniegt palīdzību tuviniekiem; to daudz un nevar izspļaut- nonākt neveiklā situācijā; to daudz un tāpēc nevar strādāt dentists - nelabvēļu tenkas un apmelojumi.
 
Siena
šķēršļi, kas pārvarami; kaļķa- ceļojums dos jaunas darba iespējas.
 
Siena šķūnis
pilns- zemniekiem labs gads, pārējiem - labs darbs un ienākumi; tukšs- slikts gads, trūkums un virkne sīku nepatikšanu; ar svaigu sienu-veiksme darbā, klientu un partneru cieņa; tajā sienu kraut- smagi strādāt, lai nodrošinātu reputāciju; tajā gulēt- izturēties nepiesardzīgi, ko nāksies nožēlot
 
Sienas lampa
to pirkt- rūpes, kas nedos gandarījumu; tā nokrīt no sienas - saņemt nepatīkamas ziņas no radiniekiem; meklēt tai vietu - nonākt situācijā, kad nepieciešams pieredzējuša cilvēka atbalsts; salūzusi- stipra ģimene, neraugoties uz pārpratumiem.
 
Sienāži
brīdinājums neticēt tiem, kas runā sliktu par kādu, arī zaudējumi, arī jūs esat seksuāli saderīgs pāris... un tikai; lēkājoši- nepatikšanas ar uzticētu mantu; barā-būs jāatbild par kādu galvojumu, kas radīs zaudējumus; kož- ienaidnieku uzbrukums.
 
Siens
to pļaut- saņemt labas ziņas, arī sabiedrības atziņa; tajā gulēt- apmierinātība, mīlestība; likt šķūnī- laime un bagātība; ielūgums uz viesībām; kaudzē- patīkama ziņa; iekrauts ratos- panākumi un veiksme
 
Siers
svaigs - jauna mīlestība, bagātība, arī veselība, dažiem - viltība; ar smaku-vecs naids, ari slimība; to siet vai ēst- vilšanās un skumjas, tikt apmānītam no viltīgiem draugiem, ari pārmaiņas darbā, arī veiksme spēlē.
 
Siets
to pirkt- nelaime laulībā; ar to sijāt- neveiksmes darbā; arto ūdeni smelt- neienesīga darbošanās
 
Sieva
neparasti laipna- liela peļņa; jauna un skaista- labas pārmaiņas ģimenes dzīvē, veselība; veca un neglīta- nelaime, ķildas; ar sarkaniem matiem- vilšanās; ar bērnu- nepatikšanas; stāvoklī- laime un labklājība; to apkampt- miers mājās; tiek pielaulāta citam - zaudēt to; ar to mīlēties - veiksme un peļņa; arto mīlēties pret viņas gribu- zaudējumi
 
Sievasmāte
nesaskaņas un strīdi.
 
Sieviete
nepatikšanas, nemiers, tenkas, grūtības, arī slimība;jauna un glīta - prieks, jaunas cerības vai iespējas, laimīga mīlestība, izpriecas; vidēja vecuma- iespēja paplašināt savas zināšanas; veca un neglīta- bēdas, tenkas, strīds, skumjas, arī sēras; ar pilnīgām krūtīm - turība; ar nokarenām krūtīm- trūkums; bez krūtīm - tikt pie mīļākā vai mīļākās; kaila- tenkas, meli, arī slimība; smejas- sargāties no viltus draugiem; raud- laba zīme, aicinājums nebēdāties; baras vai lamājas - mudinājums piesargāties no piedzē¬rušiem cilvēkiem; melnā, garā kleitā -bēres; ar gariem matiem -veselība; ar melniem matiem- tenkas; brunete, ar gaiši zilām acīm un uzrautu degunu- cerības uz uzvaru; ar to satikties - nesaticība ģimenē; arto runāt- laika pārmaiņa, arī tenkas; arto strīdēties- izjuks plāni; arto dejot- viegla slimība; svešu skūpstīt- slimība, dažiem - nauda; barā glītas redzēt- peļņa; barā neglītas redzēt- nepatikšanas, ķildas.
 
Signāltaure
to dzirdēt- brīdinājums par briesmām vai uztraukumiem; to meklēt- nodarboties ar lietām, kam nebūs rezultāta; to mēģināt pūst- vīrietim - pagātnei piedēvēt pārāk lielu nozīmi, sievietei - būt pārāk ziņkārīgai un piesardzīgai; to vecu vai salauztu atrast- jums pēkšņi ievajadzēsies ko tādu, kas sen pazaudēts vai izmests.
 
Sijas
lielas un stipras- droša dzīve; ielūzušas- nelaime, trūkums, arī slimība.
 
Siksna
to aplikt- veselība.
 
Sikspārnis
bēdas, nelaime, kāda katastrofa vai tuvinieka nāve, bezmiegs, arī rūpes; ; balts- nāves vēstnesis; istabā- negaidīts ceļojums; to noķert- laime un gods.
 
Sildītājs
to vajadzēt- justies neaizsargātam; to lietot- neatkāpties no nodomātā; to pirkt- jau iepriekš gatavot atkāpšanās ceļu; nedarbojas- vēlēšanās satikt kādu senu draugu.
 
Sile
pilna- labklājība; tukša- trūkums; pie tās mājlopi- domāt ari par citiem, ne tikai par savām vajadzībām
 
Siļķes
aicinājums dzīvot taupīgi; šķīvī- izvairīties no alkohola lietošanas; sālīt- zaudējumi; ēst- nabadzība, arī slimība
 
Sils
sk. Mežs
 
Siltumnīca
tikai daļēja plānu piepildīšanās
 
Siltums
tajā atrasties- veselība
 
Simtkājis
gļēvs nodevības vēstnesis; to samīt- tikt galā ar ienaidniekiem
 
Sinagoga
peļņa, arī stipra cilvēka aizsardzība.
 
Sinepes
piedzīvot nepatikšanas un dzirdēt tenkas; pagatavot- neaizmirst vecas lietas; ēst- velēšanās nepiepildīsies, zaudēt bagātību vai daļu no īpašuma, piedzīvot trūkumu, ari tuvas briesmas vai slimību; to sēklas ēst - piedzīvot ciešanas kādas nepārdomātas rīcības dēļ.
 
Sīpoli
bēdas pārvērtīsies priekā, dzirdēt tenkas, arī slimība vai asaras, arī jaukas cerības un prieks, arī kāds pārsteigums; daudz- ļaunums un skaudība, arī rūgta dzīve; sapuvuši- izdarīt muļķības; tos tīrīt- gūt panākumus grūtā lietā; tos griezt- bēdas un asaras, ari dot pretsparu ienaidnie¬kiem, ari zaudēt draugu; tos cept- neliela peļņa; tos vārīt- bēdīgs stāvoklis, nonākt nabadzībā; tos ēst - bēdas, skumjas, asaras, arī nodarīt pāri kādam tuvam cilvēkam, ari veselība; pīnē- laba zīme.
 
Sirds
pukstoša- liels uztraukums, nemiers, ari iemīlēties; asiņaina- ciešanas; sāpoša- nepatikšanas, zaudējums, ari bīstama slimība; to ēst- nokaitināt tuvu cilvēku; prieku just- kāzas; nožēlu just- šķiršanās; līdzjūtību just- piepildīsies vēlēšanās; sagriezta- šķiršanās; vesela- nest upuri; stipri sitas- jauna mīlestība; attēls dāvanā- kāds mēģinās iegūt labvēlību.
 
Sirmgalvis
grūtības naudas lietās, ari rūpes; par to būt- jaunekļiem - bēdas; pārējiem - prieks.
 
Sirmi mati
tos spogulī vērot- saņemt nepatīkamas ziņas; tos krāsot- vīrietim - ziedot sevi cēlam mērķim, sievietei - priekšniecības uzmanība; visi- skumjš notikums ģimenē
 
Sirpis
neliela apstākļu uzlabošanās; ar to zāli pļaut - peļņa vai dāvana; ar to sagriezties- pretinieki gatavo uzbrukumu, sievietei - bijušais draugs gatavo atriebību; daudz sirpju - daudz nelabvēļu
 
Sīrups
uzbāzīga mīļākā vai mīļākais; to ēst- muļķīgas iedomas, ari zaudējumi.
 
Siseņi
tos redzēt- negodīgs cilvēks izmanto jūsu labsirdību savtīgām interesēm; iznīcina sējumus - nepatikšanas no cilvēka, kuram jūs uzticaties; to lidojošs bars- finansiālas problēmas; vērot, kā tos iznīcina- ātra problēmu atrisināšana ar radu un draugu palīdzību
 
Sist
citam- nepatikšanas, arī nežēlīga izrēķināšanās ar ienaidniekiem; saņemt sitienus pašam - bēdas; redzēt sitam citus - raizes; nedzīvam priekšmetam- ķildas
 
Sivēni
glīti- prieks un laime; neglīti- trūkums un bēdas; balti- liels prieks; melni- nepatikšanas; liesi {vāji) - ciest vājā rakstura dēļ, ari trūkums; trekni- bagātība un labklājība; tos barot- turība; kviec- zaudējums; to jēlu gaļu ēst- nelaime vai slimība;to ceptu gaļu ēst- drīza peļņa, dažiem - viesības; to vārītu gaļu ēst- lēna peļņa.
 
Skabarga
iedūrusies- sīkas nepatikšanas darbā; to izvilkt sev- izkulties no nepatikšanām; to izvilkt citam- iepazīšanās; to just, bet neredzēt- nemiers, šķēršļi; to iedurt cauri apģērbam- sagaidīt lielu nelietību.
 
Skaidas
tās redzēt vai lasīt- zaudējumi
 
Skaisties
sk. Dusmas
 
Skaitīt
tikties ar skopu cilvēku
 
Skaitļi
nepastāvīga laime, dažiem - liels laimests loterijā; lieli- daudz naudas; tos rakstīt- liela peļņa; tos lozēt- laime tirdzniecībā, labas izredzes uz mantojumu; nodzēst- laimests loterijā
 
Skaldīt
sk. Malka
 
Skali
tos plēst- nepatikšanas; tos dedzināt- izkulties no nepatikšanām
 
Skaļrunis
ieklausīties savā sirdsapziņā
 
Skapis
to redzēt - būt noslēpumainam, arī ieteikums satikt labi ar kaimiņiem; tajā ko paslēpt- glabāt noslēpumu; tajā pašam paslēpties - iet neceļus; to pirkt- turība
 
Skārds
gaišs- laba veselība; tumšs- slimība; to apstrādāt- nodoties nesekmīgam darbam.
 
Skārnis
pilns ar gaļu- lielas nepatikšanas
 
Skatlogs
tajā skatīties- neparedzēti izdevumi
 
Skatuve
jāpārvar kautrība, kas traucē tikt uz priekšu
 
Šķaudīt
dzirdēt citus šķaudām- maldīgas ziņas; to darit pašam- mantojums, ari tieksme visās nepatik¬šanās vainot citu
 
Šķelt kaut ko
nepatikšanas, ķildas
 
Šķēps
to redzēt- kļūt drošam, spēcīgam, ari gods; to vicināt- draudošas briesmas; to salauzt- kauns, izsmiekls; to pazaudēt- pazaudēt cieņu; arto tikt ievainotam- nelaimes gadījums
 
Šķēres
nodevība, strīds; lielas- piedzīvot veltīgas bailes, ari liels gods un bagātība; salauztas- draud briesmas, ari zaudēt draugu; ar tām griezt- mantojums, ari peļņa, ari saraut ģimenes saites vai izputināt mantu, ari tenkas; asināt- nesaskaņas un ķildas; salauzt- zaudēt kādu daļu no mantas, ari izvairīties no ķildas.
 
Šķēršļi
nepatikšanas; kavēkļ
 
Šķetināt
diegu vai dziju- ceļš
 
Šķilas
tās redzēt vai nest- tuva cilvēka nāve.
 
Šķiltavas
briesmas no uguns, ari iegul uzticīgu draugu vai saņemt grūtā brīdī palīdzību
 
Šķiņķis
dabūt lielu atlīdzību par labu darbu vai peļņa; to žāvēt- slimība, ari nodarīt kādam sirdssāpes; to sālīt- apstākļu sašaurināšanās vai nedrošs gods; to sagriezt- mantu dalīt; to ēst- peļņa, arī svētība ar bērniem; to cept- veiksme
 
Šķipsnas
matu, izkritušas- sievietei - just pārāk lielas rūpes par savu izskatu; dzīvnieku - sievietei - pārbaudīt draudzenes uzticību, vīrietim - mīļotās sievietes nolūki var būt apšaubāmi
 
Šķirties
nepatikšanas.
 
Šķīt
zirņus vai pupas- nepatikšanas, asaras, rūpes
 
Šķīvji
pilni- bagātība un labklājība; tukši- sūra un nabadzīga dzīve; tos mazgāt- viesības; tos sasist- nemiers un skumjas
 
Skola
tajā būt- nepatikšanas; ar bērniem- daudz rūpju
 
Skolotājs
to redzēt- rūpes; par to būt- dabūt labu darbu
 
Skorpions
vilšanās draugu dēļ.
 
Skriet
ātri- sekmes, peļņa; un nevarēt paskriet - kavēkļi, šķēršļi, ko nav iespējams novērst, un bēdas; un sasniegt mērķi- veiksme darbā; un kādu apsteigt- pārspēt vai padzīt minēto; un krist- neveiksmes darbā; pagaisu- laime, augsts stāvoklis
 
Skrituļslidas
iesaistīties ļoti riskantā pasākumā, kas beigsies veiksmīgi; artām braukt- romantisks ceļojums; veikt sarežģītas virāžas - iesaistīties noziedzīgā darbībā, brīdinājums neiepazīties ar apšaubāmas reputācijas cilvēkiem; ar tām braucot nokrist - saņemt ietekmīga cilvēka aizbildniecību.
 
Skrīveris
to redzēt- darīšanas ar kašķīgiem cilvēkiem; par to būt- nokļūt sarežģītā stāvoklī
 
Skroderis
sk. Drēbnieks
 
Skropstas
ļoti garas- liela peļņa; biezas- izdevīgas laulības, izdevīgs darījums; krāsot- patīkama iepazīšanās; izkrīt- slepenāko vēlmju piepildījums.
 
Skrotis
sīkas ķildas un nepatikšanas; ar tam likt ievainotam - slimība; ar tām šaut- izraisīt ķildu; ielido mājā- briesmas
 
Skrūvbeņķis
to redzēt vai pie tā strādāt - uzticīga draudzība un mīlestība
 
Skrūves
nepatikšanas
 
Skudras
daudz darba; uz galvas- nāves ziņa; rokās turēt- gods; pa miesu lien- nonākt bīstamā sabiedrībā; samīdīt- paša vainas dēļ zaudēt laimi.
 
Skudru pūznis
peļņa un veselība, dažiem - grūts darbs; pūznī iestigt- lielas nepatikšanas un ķildas; to iznīcināt- izputināt savu saimniecību vai māju.
 
Skumjas
vecāku sejās - apbēdināt vecākus, paziņojot viņiem kaut ko ļoti skumīgu; smaidīt skumjā brīdī - tuvojas rūpju un nesakārtotības laiks; tās visu pretimnācēju sejās- vispārēja atzinība, veiksme un vētraini apsveikumi; lasīt grāmatu un just skumjas- pārdzīvojumi, arī veselības problēmas.
 
Šķūnis
pilns ar labību- necerēta bagātība un labklājība; tukšs- nabadzība, veltīgas cerības, zemkopjiem - slikts gads; pilns ar malku- izdarīt muļķības; sabrucis- trūkums un posts; degošs- lieli zaudējumi
 
Skūpstīt
acis sastapties ar liekulību; lūpas- uzticīgi draugi; roku- cieņa un mīlestība; bērnus- ģimenes pieaugums
 
Skūpstīties
slepena mīla; ar mirušajiem - slimniekiem - slikta zīme; veselajiem - nesvarīgi darbi un sarunas; ar mirušajiem, kas dzīvē bijuši ļoti tuvi un mīļi- laba zīme
 
Skurstenis
kūpošs- labklājība, veiksme darījumos; sabrucis- trūkums, slimība, arī vecāku slimība; to tīrīt- rūpēties par mājas dzīves uzlabošanu.
 
Skursteņslauķis
laimes vēstnesis
 
Skuveklis
mehāniskais, arto skūties- šaubīties par savu taisnību; elektriskais, ar to skūties -būt piesardzīgam; mainīt tai asmeni- spēku pieplūdums; ar to sagriezties- pieļaut kļūdu, kuru būs grūti labot.
 
Slaidam būt
veselība
 
Slāpes just
cīnīties ar savām ilgām
 
Slapjdraņķis
nepatikšanas
 
Slapjums
jāpievērš uzmanība nerviem
 
Slaucēja
to redzēt slaucam govi - peļņa; par to būt- rīkoties neapdomīgi, tāpēc apkārtējie mainīs par jums domas; ar to sarunāties- velti šķiest laiku tukšās sarunās
 
Slaucīt ielu
nepatīkams darbs; istabu- dzīvesvietas vai darba maiņa; pirti- slimība; riju- trūkums un bēdas; kūti- nelaime ar mājdzīvniekiem.
 
Slaukt
govi- turība; kazu- slimība; ķēvi- nepatikšanas
 
Slauktuve
tukša- slikta saimniecība; ar pienu- turība
 
Slavenam būt
bēdas
 
Slavenība
to satikt- paaugstinājums darbā; arto atklāti runāt- būt vientuļam un noslēgtam; tam sniegt palīdzību - jums liekas, ka netiekat pienācīgi novērtēts
 
Slavēt kādu
tikt pieviltam un apmelotam
 
Slavētam būt
tikt pieviltam un apmelotam
 
Slazdi
sarūgtināt draugu; tajos iekrist- nelaime vai nodevība, ari zaudējumi; tos likt- veiksme, ari laulības ar labi situētu cilvēku
 
Slēģi
uzzināt noslēpumu
 
Slēgt
sk. Durvis
 
Slēpes
apmierinājums un miers, ari izturēties ar cieņu pret partneri, citādi viņš aizies; salauzt- sasniegt mērķi
 
Slepkava
to redzēt- piesargāties no pavedēja; tā rokās nonākt- nelaime
 
Slēpnis
viņš ir noskaņots tikties ar jums ļoti ilgi, neatklājot savus nodomus un plānus
 
Slēpot
karjeras augšupeja, ari vēlmju piepildījums
 
Slēpt kaut ko
slikta sirdsapziņa
 
Slēpties
nonākt sarežģītā situācijā; skapī- iet neceļus
 
Slidas
tās noņemt vai piestiprināt - pirms laika pārtraukt ceļojumu
 
Slidot
veiksme un panākumi, patīkams atvaļinājums; kopā ar citiem- patīkama iepazīšanās; redzēt citu slidojam- klusums darījumos; un ielūzt- bailēm nav pamata
 
Sliedes
dzelzceļa- ilgs un nogurdinošs ceļojums; pa tām iet- mērķa sasniegšana prasīs lielas pūles; tās šķērsot- sekmīgi pārvarēt šķēršļus; saliektas- neveiksmīgs brauciens.
 
Slīkt
pašam- briesmas, slimība, neveiksmīga laulība, ari brīdinājums, ka esi uzņēmies pārāk daudz un netiec galā ar darbiem; redzēt citu slīkstam- uzstādīt pārāk augstas prasības, ari nepatikšanas.
 
Slimnīca
tajā gulēt- saņemt palīdzību; to redzēt- slimība, saslims kāds tuvinieks; no tās aiziet- atbrīvoties no viltīgiem cilvēkiem
 
Slimnieks
izrādīt kādam līdzjūtību; to apciemot svešu - nelaime; to apciemot pazīstamu - slimajam veselība
 
Slimot
pašam- rūpes, arī bezdarbs; ceļotājiem- šķēršļi; un nesagaidīt ārstu -tikt pamestam bēdās; vecākiem - bēdas; bērniem- nesaskaņas mājās
 
Slinkot
nabadzība
 
Slogs
to redzēt- raizes; to izmantot- grūts darbs
 
Sloka
vēlme uzturēties labākā sabiedrībā
 
Slota
jauna- labas pārmaiņas, arī uzticami draugi; veca- gaidāmi zaudējumi lietās, arī satikšanās ar veciem draugiem, arī domstarpības; ar to slaucīt - darba maiņa, arī nabadzība, arī laime azartspēlēs; to kātā ielikt- zaudēt darbu; uz tās jāt- nodarboties ar māņticību; to pirkt- darīt smagu un patīkamu darbu, no kura atkarīgs jūsu finansiālais stāvoklis.
 
Sludinājums
to lasīt- jaunas ziņas, arī spekulācija dos peļņu
 
Šļūkt (slīdēt)
piedzīvot neveiksmi.
 
Šļupstēt
slimība, nepatikšanas
 
Šļūtene
brīdinājums no pārgalvības.
 
Slūžas
tuvojas slikti laiki, arī neturēt rokas klēpī, jo ir labvēlīgs laiks darbībai.
 
Smaganas
tikties ar vīrieti, kuram prātā vienīgi seksuālas attiecības.
 
Smagums
to celt- bēdas, nabadzība
 
Smalkmaizīte
to cept- rūpes saistībā ar bērniem; to pirkt- vīrietim - mīlas sakars, sievietei - nopietna sāncense; negaršīga - jaunais sakars būs apgrūtinošs
 
Smaragds
to redzēt- pārmaiņas dzīve, saņemt manto¬jumu, arī satikšanās; to pirkt- darījums neizdosies; to atrast- tikt apvainotam savešanā; to dārglietās nēsāt - romantiska iepazīšanās, jaunai meitenei - briesmas zaudēt reputāciju
 
Smaržas
saņemt dāvanu no gandrīz vai svešinieka, arī aicinājums būt vienaldzīgam pret glaimiem; labas- jautrs garastāvoklis; sliktas- nepatikšanas; pirkt- velti nelolot ilūzijas
 
Smēde (kalve)
lielas pūles un grūtības; tajā ieiet- grūta dzīve; tajā kalt- bēdas un raizes.
 
Smēķēt
pašam- slikta veselība; redzēt citus smēķējam- patīkama sabiedrība, arī briesmas, kas mainīs jūsu domu gaitu; to atmest- cīņa ar nelabvēļiem.
 
Smiekli
tos dzirdēt- nepatikšanas
 
Smieties
pašam- dienā var iznākt raudāt; redzēt citus smejamies- būs jāredz asaras; par kādu- neveiksme, par ko citi izjutīs prieku; pārjums smejas- taisnība ir tavā pusē
 
Smilkstēšana
sliktas ziņas
 
Smilšu bedre
sarežģīti naudas apstākļi; tajā iekrist- parādi
 
Smilšu pulkstenis
slimība
 
Smiltis
tās redzēt- nepatīkams apciemojums; tās kaisīt- nedroša dzīve
 
Smirdoņa
cilvēku ļaunprātība sagādās daudz sirdssāpju
 
Smokings
jauns, melns- tikt darbā uz augšu; ļoti grezns- bagātība; šaurs- slikta slava; saplīsis vai salāpīts- slikti apstākļi; gaišs vasarā- laba zīme; gaišs ziemā- nicinājums; plankumains- apmelojums, apvainojumi; to šūt- labs darbs.
 
Šņabis
sk. Degvīns
 
Šņākt
pašam vai dzirdēt citu šņācam - nepatikšanas; sk. ari Vējš
 
Šņaucamā tabaka
labs darījums, ari- dusmas; tās doze- nepatikšanas
 
Šņaukt degunu
strīds; tabaku - humora dēļ daudz kas tiks piedots
 
Šnepe
to redzēt- pārmaiņas darbā; to ķert vai šaut- ceļojums, ari laime loterijā; to ēst- kļūt bagātam vai pazīstamam
 
Sniega klajums
ieklausīties sirdsapziņā
 
Sniega kurpes redzēt
ceļojums pa labi zināmām vietām; uzvilkt- ciest lielus zaudējumus; pīt- liels gods un cieņa; krīt no kājām un traucē iet- liecība, ka jūs nemīlat riskēt, bet vienmēr ievērojat pārāk lielu piesardzību; pirkt- nepatikšanas nepraktiskas rīcības rezultātā
 
Sniega pārslas
izpriecas
 
Sniegavīrs
būt praktiskai, vienmēr koķetai, spējīgai izvēlēties partnerus; to celt- izmantot kāda cilvēka labsirdību
 
Sniegs
to redzēt ziemā - sapnim nav nozīmes; to redzēt vasarā - bēdas un neveiksmes; tajā iestigt- netikt galā ar darbiem; ar to pikoties- piedalīties kādā vārdu kaujā
 
Snuķis
viņš jūt, ka grasāties viņu pamest, tāpēc darīs visu, lai jūs paturētu. Arī šeit jūs sajutīsit mākslotību, tāpēc nevajag viņu žēlot
 
Šņukstēt
jo stiprāk jāšņukst, jo lielāks prieks
 
Sodrēji
tos redzēt vai slaucīt- nepatīkams darbs
 
Sods
to saņemt- tikt nepatiesi apvainotam; tikt no tā atbrīvotam- patīkamas un priecīgas dienas
 
Šokolāde
jūsmot par mazvērtīgo; to ēst- pazaudēt naudu
 
Solārijs
viņa nemīl pamācības, tāpēc jums bieži nākas dzirdēt: 'Liecies mierā', 'Es pati zinu, ko darīt', 'Vācies'.
 
Solījums
to dot- rūpes kolēģu labā; to neturēt un dzirdēt par to pārmetumus - sirdsapziņas mokas par neglītu darījumu; to pieprasīt- izpildot uzdevumu, būt atkarīgam no cita cilvēka, bet to nav iespējams novērst, sievietei - pamatota greizsirdības scēna
 
Soļot
sk. Iet
 
Sols
uz tā sēdēt un necelties augšā- zīme, ka esi pārāk kūtrs un tāpēc netiec dzīvē uz augšu; uz tā sēž citi- jums ir nepieciešama atpūta.
 
Soma
ar steigu un mīlestību ķerties pie kāda darba.
 
Šoseja
pa to iet- tikt dzīve uz priekšu; pa to braukt- saņemt daudz naudas; to redzēt bezgalīgu- būt tālu no mērķa
 
Spainis
pilns- veiksme, turība; tukšs- izšķiest mantu, neveiksmes; ar to iet uz aku - dabūt labi atalgotu darbu
 
Spalva
ar to rakstīt- labas ziņas
 
Spalvas
melnas- bēdas; baltas- tikt vaļā no aizdomām; raibas- apstākļu maiņa; tās plucināt- peļņa; tās lido- nepatikšanas vieglprātīgas sievietes dēļ; pie cepures- zīme, ka baudi piekrišanu pie dāmām; sk. arī Mati, ķermeņa.
 
Spalvas (ķermeņa)
uz meles, smaganām - nelaime, slimība; uz rokas virsas- apcietinājums; uz delnas- bezdarbs; uz krūtīm - veselība; uz kājām- neizdevīgs ceļojums.
 
Spārdīties
nepatikšanas
 
Spāres
lido- sīkas nepatikšanas
 
Spāres (jumta)
nemiers, rūpes
 
Sparģeļi
labvēlīgi apstākļi un paklausīgi bērni; daudz- peļņa; tos ēst- kavēkļi un šķēršļi, arī laba veselība.
 
Spārni pašam
liela laime
 
Speķis
liels- nabadzība; žāvēts- cietsirdība; sālīts- laba ēstgriba; vecs- slimība; sapelējis- trūkums; to griezt- veselība; to sālīt- līdzekļu samazināšanās; to cept- iemīlēties; to ceptu ēst- laba veiksme un ātra peļņa, arī slimība; to vārītu ēst- lēnāka peļņa un veiksme; to jēlu ēst- bēdas un nepatikšanas.
 
Spēlēt
mūzikas instrumentu- sēras; kārtis- ķildas; kārtis un uzvarēt- iegūt ienaidniekus; kārtis un zaudēt- izsmiekls; loterijā- zaudējums.
 
Spiegs
slepens nelabvēlis.
 
Spieķis
brīdinājums mazāk domāt par pretējo dzimumu
 
Spīķeris
sk. Noliktava
 
Spilvendrāna
to uzvilkt spilvenam - negūt panākumus sava laiskuma dēļ; to mazgāt- nepieciešams vairāk uzmanības veltīt ģimenei, ķerties pie lietas, kuru paveikt nepietiks spēka; sniegbalta- nenāksies nožēlot mīlas sakaru.
 
Spilvens
uz tā gulēt - omulīga dzīve
 
Spirts
to dzert- nepatikšanas, arī slimība
 
Spļaut
asinis- sirdssāpes; pašam- labāk paklusēt; redzēt citu spļaujam- izjust reibumu; saņemt spļāvienu- kauns, apsmiekls, arī slimība
 
Spogulis
prieks un veselība, kāzas, arī viltīgi draugi vai kāds saslims; sasists- lielas nepatikšanas; tajā sevi svešu redzēt - lielas pārmaiņas, arī ārlaulības bērns; tajā skatīties- dzīvesvietas maiņa, slimība, arī tikt skaidrībā par savām jūtām; tajā visā augumā spoguļoties- slimība; tajā savu seju redzēt - ziņas no tālienes, slimība, ari nelabvēlīgi apstākļi, laba zīme tiem, kas domā precēties; to sasist- šķiršanās, cerību izzušana; to tīrīt- nožēlot padarīto; to dāvanā saņemt- padarīt sevi smieklīgu iedomības pēc; to atdāvināt- aizrādīt draugiem uz viņu kļūdām; to pie sienas piekārt- jābūt paškritiskam.
 
Spoki
nepatīkamas ziņas, ari slimība vai bēdas.
 
Sprādze
to piešūt- zaudējumi, kas radīsies nekārtības dēļ; to attaisīt- tikt galā ar savu neuzticēšanos; nospodrināta pie kareivja jostas - vēlme darboties pat¬stāvīgi; to spodrināt- būt atkarīgam no citiem cilvēkiem; saņemt ar to sitienu- saņemt nepelnītu apvainojumu
 
Sprādziens
slikta ziņa
 
Sprauga
mājas sienā vai grīdā - nesaticība, ķildas ar mājiniekiem
 
Spraužamadata
strīdi un nesaskaņas ģimenē; salauzta vai sarūsējusi - zaudēt cieņu vieglprātīgas uzvešanās dēļ.
 
Spriedums
tā pasludināšana - nepatikšanas, arī mudinājums izvairīties no negodīgas rīcības
 
Sprigulis
laba zīme, sirsnība no apkārtējo puses
 
Sprogas
matu- priecīgas ziņas
 
Sprogot matus
prieks un jautrība
 
Sprosts
ar putniem - iegūt augsti stāvošu cilvēku lab¬vēlību, arī satikt domubiedrus; tukšs- vientulība, arī tikt vaļā no rūpēm; ar dzīvniekiem - nepatikšanas; tajā būt iesprostotam- materiāli zaudējumi.
 
Sprūds
kādam mutē- liels prieks un laime; pašam mutē- konflikts ģimenē; tikt no tā vaļā-daudz darba un pienākumu
 
Sprungulis
neliels savārgums
 
Spuldze
degoša- mācīties ko jaunu un mainīt savu sprie¬dumu; ar raustīgu gaismu - cerības nepiepildīsies; izdziestoša- padoms beigt kādas draudzīgas attiecības; to spodrināt- zaudējumiem sekos peļņa un panākumi.
 
Stabs
apgāzies- slimība, arī satricinājumi ģimenē; to rakt- smags darbs
 
Stabule
to dzirdēt pūšam -vilties cerībās; to pūst- bēdas, mīlestības sēras.
 
Stacija (dzelzceļa)
tāls ceļš neatliekamu jautājumu risināšanai, arī rūpes, grūtības, pieviltas cerības, negaidīts apmeklējums, ari kāda steiga, ari padoms apvaldīt savu indīgo attieksmi pret apkārtējiem; tajā būt- ceļojums vai darījumu ceļojums, ari veiksme; draugu pavadīt- satikt senu paziņu
 
Stādīt
priecīga dzīve
 
Staipīties
pēkšņa neveiksme
 
Staļļa puisis
tikt apkrāptam
 
Stallis
to būvēt- turība; tajā glītā atrasties- veselība; tajā neglītā atrasties- trūkums, bēdas; tukšs- zaudējumi; ar zirgiem -laba saimniecība
 
Stangas
redzēt vai ar tām strādāt- grūts darbs
 
Stārķis
laba ziņa, uzticama mīlestība, laimīga un svētīga laulība, ari dāvana;vij ligzdu uz mājas jumta -satikt cilvēku, kas sniegs pilnīgu laimi; aizlido- savas muļķības dēļ palaist garām iespēju nodibināt ģimeni; viens- laulības šķiršana; lido- vēstule; divi-īsta mīlestība, ari kāzas; divi ligzdā- ģimenes pieaugums; stārķu bars- iegūt ienaidniekus, tikties ar laupītājiem; to redzēt ziemā - vētra; to redzēt vasarā - sausums.
 
Steigties
un netikt uz priekšu - sarežģījumi un šķēršļi; un sasniegt mērķi- laba zīme
 
Steķi
pūles
 
Stelles
ceļojums, pārmaiņas dzīvē; ar uzvilktiem audiem - ilgs mūžs; ar griešanai gatavu audumu-īsss mūžs; tajās sēdēt un aust- visu lietu un darīšanu atrisinājums; to piederumi- rūpes un sarežģījumi darījumos
 
Stepe
zaļa, ziedoša- negaidīts prieks; kaila- vientulības skumjas, rūpes, ari zaudējumi; tajā apmaldīties- bēdas un ciešanas
 
Stieple
to tīt- tikt vaļā no nepatikšanām; tai uzskriet- nodoties nepamatotām bažām; to atrast- nepatikšanas; tajā palikt karājoties- briesmas nākotnē; to vilkt- ieilgusi tiesāšanās; uz tās dejot- lielas grūtības
 
Stiga
to redzēt vai pa to iet- atbrīvoties no nepatikšanām
 
Stīga
to instrumentam likt - mierināt cilvēkus viņu bēdās.
 
Stikls
raibs vai krāsains- jauns draugs; tā lauskas- laba zīme, veiksme; caur to skatīties- dažādas spekulācijas nenesīs laimi
 
Stīpa
mucas - jābūt draudzīgam pret kādu korpulentu viru, tad viņš sniegs atbalstu; ripojoša- neesiet lētticīgs
 
Stipram būt
laba zīme
 
Stirna
prieks un laime, labklājība, labas cerības, ari laimīgas kāzas; spirgta - laba veselība; jauna- saņemt kādu ziņu; veca- ilgs mūžs; akla- nelaime; ar ragiem - strīds; bez ragiem- tikt vaļā no raizēm; to šaut- nodarīt kādam pārestību; to nošaut- liels zaudējums, ari zaudēt mīļāko; tā lec- tikties ar patīkamiem cilvēkiem
 
Stops (bultu)
nemiers
 
Stostīties
izšķirties kādā jautājumā tikai pēc kārtīgas pārdomāšanas, ari šķēršļi un kavēkļi; no pārbīļa- negaidīta ziņa, kas pārvērtīs jūsu dzīvi; no uztraukuma - sevi nenovērtēt.
 
Strādāt
pašam- panākumi darbā; redzēt citu strādājam- muļķīgi nodomi
 
Strādnieks
kaimiņi jūs apmelo
 
Straume
ilgstoša, laimīga laulība
 
Strauts
skaidrs un straujš - laime visās lietās, stipra mīlestība; duļķains un lēns- ķildas un strīdi. no tā dzert- svinības; tur mazgāties- auksts ūdens nepieciešams veselībai
 
Strazds
pamudinājums uz vieglprātīgu rīcību, kuras sekas būs ļoti nepatīkamas; ligzdā-uzticīgs līgavainis; barā- nemiers
 
Streiks
tajā ņemt dalību - personīgi atbildēt par kādas lietas iznākumu; to izklīdināt- strādāt ar lielu kolektīvu; to organizēt- saruna, kura izraisīs pretrunīgas jūtas; būt par tā nejaušu liecinieku - neapmierinātība ar kaut ko.
 
Streipuļot
izdarīt nepatīkamu kļūdu.
 
Strīdēties
uzmanīt savu naudu, arī nepatikšanas; redzēt citus strīdamies- piesargāties no iesaistīšanās kādā ģimenes strīdā
 
Striķis
nepatīkams piedzīvojums
 
Strūklaka
atrast dzīvē lietas, kas sagādās prieku, ari satikt sevišķi izturīgu un pacietīgu partneri
 
Strutas
nesāpošā augonī - brīdinājums, ka esat pārāk vieglprātīgs; sāpīgā augonī- visas problēmas tiks laikā atrisinātas; pašam izspiest- pieņemt atbildīgu lēmumu; iztīra slimnīcā- nespēt ietekmēt lietas atrisinājumu.
 
Students
to redzēt- prieks un izpriecas; par to būt- apmierinātība.
 
Stūris
piesargāties no traumas
 
Sudmalas
sk. Dzirnavas
 
Sudraba nauda
prieks un peļņa, labi laiki; nauda, sīka- nepatikšanas un bēdas; trauki- bagātība un droša dzīve; gredzens- prieks un labklājība, arī neizdevīgas laulības un nelaimīga ģimenes dzīve. zobi- bagātiem - izdevumi, nabagiem - peļņa, bezdarb¬niekiem - darbs.
 
Sudrabs
prieks un peļņa, arī nākt kontaktā ar kādu sliktu cilvēku; to pazaudēt- pazaudēt laimi; to kausēt- zaudējumi; to rakt- teicami panākumi
 
Šujmašīna
kādam uzdotais darbs tiks paveikts ātri un labi.
 
Suka
ar to drēbes tīrīt - piepildīsies vēlēšanās, arī piedzīvot cietsirdību; kleitu tīrīt- skumjas, dažiem - nauda; apavus tīrīt- dabūt labu darbu.
 
Sūklis
būt neapmierinātam ar sabiedrisko stāvokli; arto mazgāties- izdosies izlabot lielu kļūdu; arto stipri berzties- izdarīt ko tādu, ko nāksies nožēlot; to kādam pasniegt - uzklausīt avantūrisku piedāvājumu, kas var novest pie kraha
 
Sūknis
kāda lieta sagādās daudz pārdomu
 
Sula
to sagatavot - labas idejas, arī nepieciešama pacie¬tība un koncentrēšanās finanšu lietās; to svaigi spiestu dzert- sekmes visās lietās
 
Sulainis
saglabāt stingru stāju, lai neiegūtu citu nicinājumu
 
Sumpurnis
slimība, nepatikšanas
 
Šūnas
ar medu- peļņa; tukšas- zemniekiem - slikts gads, pārējiem - trūcīga iztik¬šana.
 
Sūnas
daudz naudas; pa tām staigāt- viegli tikt galā ar visām grūtībām
 
Suns
uzticīgs draugs, iepazīties ar labu cilvēku, ari laimests, dažiem - slimība vai kāds miršanas gadījums; liels un labsirdīgs - satikt kādu pieklājīgu cilvēku vai iemantot draugu ar augstu stāvokli; balts un mierīgs - patīkama iepazīšanās, lieli panākumi mīlestībā, uzticīgs draugs; dzeltens- uzticīgs draugs vai līgavainis; sarkans- izjuks kāds nodoms, tikties ar viltīgu, ļaunu draugu vai ienaidnieku; raibs- nikns ienaidnieks; melns- kādi nepatīkami jaunumi, neizdosies nodoms, arī slikts draugs vai slepens ienaidnieks; pinkains- bagātība; mazs- prieki, dažiem - nesaskaņas un ķildas; retas šķirnes- vieglprātīgs pielūdzējs; draudzīgs- panākumi, arī uzticīgs draugs; skaists un mīlīgs- labs draugs vai bagāts precinieks; netīrs un novājējis- neveiksmes vai slimības; nikns - neveiksmes, kāds slikts draugs vai viltīgs ienaidnieks, arī darīšanas tiesā; traks- briesmas un bēdas; piesiets- kāds tuvinieks piedzīvos lielu nelaimi; beigts- kaut kas zudīs; rej- sliktas ziņas, nepatikšanas; gaudo- bēdas, nabadzība, rūpes, tenkas; to pirkt- nodrošināt sev labu stāvokli; to glaudīt- laime, saticība, arī" izlīgt ar kādu ienaidnieku, dažiem - kļūdīties;to kaitināt- zaudēt drauga mīlestību; to pārmācīt- gūt uzvaru; baltu pielabināt- laime un sirdsmiers; pieglaužas- kāds viltīgs cilvēks; arto rotaļāties- prieks, arī kāda patīkama saruna; to noslīcināt- zaudēt uzticīgu draugu; uzbrūk- nākt sakaros ar ļaunu cilvēku, dažiem - draugs aizsargās; no tā baidīties- kāds draud uzbrukt; to žņaugt- draugu tiesā iesūdzēt; to nosist - atsvabināties no briesmām un uzvarēt kādu ienaidnieku; to redzēt iekožam - ķilda, pārestība, apvainojums, kāds mēģina atriebties, arī slimība, dažiem - saņemt bildinājumu; iekož- neveiksmes dzīvē, nelaime, ķildas, arī grūta slimība; iekož un tiek nosists - nelaime aizies garām un viss labi beigsies; bars- labvēlīgi noskaņoti cilvēki; plūcas- nepatikšanas, ķildas, arī nepatikšanas un raizes sirdslietās; buldogs- iegūt labsirdīgu un uzticamu draugu, arī neļaut iebaidīties; dogs- pārvarēt dzīves grūtības; klēpja sunītis {arī balts) - grūtā brīdī saņemt palīdzību no draugiem; medību suns- panākumi darbā un labvēlīgi apstākļi darī¬šanu kārtošanai; mopsis- katra lieta, pirms to sāk, vispirms labi jāpārdomā, arī dažādas rūpes; pūdelis, balts-prieks, uzticams draugs; pūdelis, melns- nepatikšanas; špics- uzticīgs draugs.
 
Suņu būda
ar suni- saskaņa ģimenē; tukša- uz kādu laiku nāksies pamest mājas.
 
Šūpoles
tu neesi radīts mierīgai dzīvei
 
Šūpoties
slimība
 
Šūpulis
neprecētiem - kāzas, precētiem - bērni; to šūpot- nestabilitāte; tajā gulēt- būt ļoti naivam
 
Šūpuļtīkls
tukšs- izpriecu trūkums; tajā gulēt- nevēlēšanās saistīties ar nopietniem cilvēkiem un viņu problēmām; to saplēst- tikt patīkami pārsteigtam; no tā izkrist- ciest savas nolaidības pēc; neparasti liels- nespēsiet iegūt to, pēc kā ļoti alkstat.
 
Šūt
pašam- klusēt par savu mīlestību; redzēt citu šujam- priecīgs pārsteigums
 
Šuvēja
sk. Drēbnieks
 
Svari
labklājības zīme; tos lietot- iespēja ar gudru rīcību labi nopelnīt, an liecība, ka esi pārāk pieticīgs
 
Svārki
sk. Žakete
 
Svaru bumba
to pārvietot- neparedzami šķēršļi; to izmantot kā svaru mēru- neiegūt vēlamo rezultātu, ja tiks iesaistīti svešinieki; to pacelt- paveikt sarežģītu uzdevumu; ar to ilgstoši vingrināties - satikt savu nākamo laulāto draugu vai draudzeni
 
Svece
spilgti degoša - prieks un veselība, panākumi bezcerīgā lietā, satikt uzticīgu draugu, an kaislīga mīlestība; piloša - asaras; tumši degoša - smaga slimība; ar raustīgu liesmu- mocīties neziņā; neaizdegta- nelaimes gadījums, skumjas; vaska- ielūgums uz bērēm; izdzēsta- nelaime, arī mīlestības izdzišana; to aizdegt- negaidīts pakalpojums, ātra izveseļošanās, ilgs mūžs, iemantot labus draugus, an iemīlēties; to nest - nāve; redzēt nodziestam - bēres; to nopūst- cerības nepiepildīsies, izjuks mīlestība, rūgti notikumi, sēru ziņa.
 
Svečturis
bez svecēm vai ar izdzisušām svecēm- pamest mājas; ar degošām svecēm- svinības mājās
 
Sveicināt
paziņas - laba zīme; svešus- nepatikšanas, neuzticība; tikt sveicinātam no paziņas- iegūt cieņu; tikt sveicinātam no svešinieka- nepatikšanas
 
Sveķi
ar gudrību tikt uz priekšu
 
Svešinieki
ar tiem sarunāties - justies ļoti vientuļam; nonākt to vidū - mainīt darbu.
 
Svētais Pēteris
to redzēt- prieks un peļņa
 
Svētbilde
viņa vēlas saglabāt ar jums draudzīgas attiecības, vienlaikus ļaujot saprast, ka iespējams ari kas vairāk
 
Sviedri
slimība, arī viegli panākumi.
 
Sviests
trūkums nebūs jācieš, taču nebūs arī bagātības; to ēst- ķildas, nesaticība; to kult- paša izraisītas nepatikšanas; kūstošs- izšķērdēt visu peļņu; to pārdot- niecīga peļņa
 
Svilpe
to dzirdēt- piesargāties no piemuļķošanas
 
Svilpis
to redzēt aiz loga - saņemt labas ziņas; kokā to bars- daudz patīkamu lietu; ielido mājā- laba veselība; beigts- slimība
 
Svilpot
izdarīt nepieklājību
 
Svilpt un nevarēt pasvilpt
nepatikšanas
 
Svinēt
bēdas.
 
Svins
to kausēt vai liet- laimīga laulība; to redzēt- tikt nepatiesi apmelotam. no tā lodes- labas ziņas; no tā zobi- negods un kauns.
 
Svītra
to novilkt- novērsties no cilvēka, kas nav pelnījis cieņu.
 
A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z