Ieradumi

 

Mūsu barības kvalitāte atspoguļojas mūsu veselībā. Bet daudz biežāk, nekā mums šķiet, iestājas grūtības izvēloties patiesi augstvērtīgus produktus. Daudzi cilvēki izvēlas pārtikas produktus ne pēc uzturvērtības, bet pēc citiem kritērijiem.

Ērtība

Drudžainā mūsdienīgā dzīvesveida ietekmē mēs izvēlamies produktus no ērtības viedokļa. Barības veselīgums netiek ņemts vērā. Tas ir ļoti ērti un ātri, bet tādā ceļā mēs nevaram nodrošināt mūsu organismu ar nepieciešamajām barības un bioloģiski aktīvajām vielām.

Garša

Bieži izvēlamies produktus tikai tāpēc, ka tiem ir īpaši laba garša, bet ne tāpēc, ka viņi ir barojoši. Pat, ja mēs apzināti pievēršam uzmanību veselīgai barībai, var izrādīties, ka mēs ēdam nepareizi.

Apstrāde

Daudzi produkti, kurus iegādājamies, ir papildus jāapstrādā. Sasaldēti dārzeņi satur 50 % mazāk C vitamīna, nekā svaigi. Maltos graudos var būt pat tikai 10 % no sākotnējā vitamīnu satura.

Transportēšana un glabāšana

Svaigie produkti, pirms nonāk uz galda, var būt novākti jau pirms vairākām nedēļām un ilgi atrasties ceļā. Vitamīnu saturs viņos var būt ievērojami pazemināts.

Mazgāšana un sagatavošana

Daudzi ūdenī šķīstošie vitamīni ir ļoti jūtīgi pret temperatūru, skābēm un sārmiem. Daži produkti mazgāšanas rezultātā var zaudēt līdz 40 % savu vitamīnu.

Atšķirīgs dzīvesveids

Daudziem dzīvesveida faktoriem ir ietekme uz barības vielu saturu mūsu organismā. Daudzi cilvēki dzīvo vienatnē un patērē maz laika ēdiena sagatavošanai. Pat ģimenes reti ietur trīs nepieciešamās maltītes dienā.

Diētas

Daudzas svara samazināšanas diētas nenodrošina pietiekamu vitamīnu un minerālsāļu uzņemšanu. Ja vēl kāds diētas laikā nodarbojas ar sportu, tam nepieciešams vairāk enerģijas.

Smēķēšana

Ārēji smēķēšana ātri noved pie ādas, vispirms jau sejas ādas, novecošanās. Iekšēji smēķēšana kopā ar citiem faktoriem var veicināt vēža izraisīšanos. Smēķēšana samazina C vitamīna un karotīna saturu asinīs, atņem plaušām E vitamīnu un paaugstina folijskābes un B12 vitamīna nepieciešamību.

Alkohola lietošana

Pazīstamas daudzas alkohola ietekmes uz barības vielu saturu cilvēka organismā. Grams alkohola satur 7 kcal, tomēr bez jebkādas barības vērtības. Tas var novest pie B1, B2, B6 , B12 vitamīnu, niacīna, folijskābes, C vitamīna, magnēzija, nātrija, kālija, hlora un cinka trūkuma. Pastiprināta alkohola lietošana noved pie vispārējas uztura pasliktināšanās.

Kafija un tēja

Normāla kafija, bet tāpat kafija bez kofeīna un melnā tēja var negatīvi ietekmēt uzturu. Kafija var samazināt līdz 40 % dzelzs uzņemšanu organismā.

Dzīves periodi

Mūsu dzīves ritumā mainās vajadzības pēc barības vielām. Un, lai kaut ko darītu mūsu veselības labā, dažādos dzīves periodos mums jāapzinās šīs vajadzības.

Grūtnieces un barojošas mātes

Grūtniecības laikā palielinās organisma pieprasījums pēc noteiktām barības vielām; pēc kalcija, dzelzs un folijskābes. Veselīgai embrija attīstībai un mātes veselības saglabāšanai grūtniecības laikā īpaši svarīgs ir veselīgs uzturs.

Bērnība

Normālai fiziskajai un prāta attīstībai ļoti svarīgs ir barības vielām bagāts uzturs. Fiziskā attīstība bieži noris pa etapiem un īpaši bērnībā barības vielu nepieciešamība ir paaugstināta. Svarīgs vecāku uzdevums ir veidot veselīgus uztura ieradumus un pozitīvu attieksmi pret dzīvi. Bērnībā veselīgs uzturs ir īpaši svarīgs, tāpēc ka šajā vecumā var radīt stabilas veselības pamatu.

Jaunība


ir īpaši ātras fiziskās, arī prāta attīstības periods. Orgāni un audi aug ātri, hormonālās izmaiņas atstāj savu ietekmi uz dažādām organisma fizeoloģiskajām funkcijām, šajā laikā vajag vairāk olbaltumu, kalcija un dzelzs nekā citos dzīves periodos. B-kompleksa vitamīnu (īpaši augļu un dārzeņu) patēriņš paaugstinās kā ātras attīstības rezultāts. Organisma šūnas pieprasa C un E vitamīnus. Tieši jaunieši ēd nepietiekami, tāpēc ēdiena papildinājumam varētu būt īpaši liela jēga.

Vecums

Sākot no 65. dzīves gada cilvēka organismā notiek izmaiņas, kuru rezultātā paaugstinās noteiktu barības vielu patēriņš, vienlaicīgi samazinās kaloriju (enerģijas) patēriņš. Samazinās organisma spēja izmantot barības vielas, bieži ir slikti zobi, tāpat medikamentu un barības vielu mijiedarbība var novest pie veselībai ļoti svarīgu barības elementu trūkuma.

Uzturs un slimību profilakse

Pusaudža gados un jaunībā kauli aug ļoti ātri. Tie kalpo par kalcija rezervi, kuru organisms vai izmantot dzīves laikā. Ja barība satur pietiekamu daudzumu kalcija, tad rezerve tiek atkal atjaunota.
Ja tomēr ir nepietiekama kalcija uzņemšana ar barību, var izraisīties kaulu sistēmas saslimšanas Kaulu masa samazinās, tie kļūst tievāki, poraini un trausli. Organisma apgāde ar kalciju visas dzīves laikā un pietiekamas fiziskās nodarbības ar slodzi var palīdzēt izvairīties no kaulu sistēmas saslimšanām.
No 50-ajiem gadiem Eiropā un Ziemeļamerikā sirds-asinsvadu un asinsrites sistēmas slimības kļuvušas par pieaugušo iedzīvotāju pašu izplatītāko nāves iemeslu. Tika noskaidrots, ka šo saslimšanu skaits aug tiešā saistībā ar sabiedrības industrializāciju. Sēdošs dzīvesveids un liels augsti piesātināto tauku īpatsvars barībā pie zema komplekso ogļhidrātu līmeņa rada paaugstinātu saslimšanas risku ar sirds-asinsvadu slimībām. Starptautiska Veselības Aizsardzības Organizācija (WHO) vēsta, ka sirds un asinsrites saslimšanas pieaug proporcionāli kopējam holesterīna līmenim asinīs. Pētījumu rezultāti rāda, ka dzīvnieku izcelsmes piesātināto tauku satura pārsvars barībā vairāk kā 10 % no kopējās patērētās barības kaloritātes izsauc proporcionālu mirstības pieaugumu dēļ sirds un asinsrites saslimšanām. Pētījumi rāda, ka paaugstinātam saslimšanas riskam ar sirds-asinsvadu un asinsrites slimībām iespējami sekojoši iemesli:
- pārtikas produkti ar paaugstinātu piesātināto tauku un holesterīna saturu izsauc paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs;
-augsts asinsspiediens;
-smēķēšana;
-alkoholisms.
Zinātnieki uzskata, ka pārtika ar lielāku augu izcelsmes tauku saturu var palīdzēt pazemināt risku saslimt ar sirds-asinsvadu un asinsrites slimībām.
Uztura uzlabošanai zinātnieki dod sekojošus padomus:
-mazāk tauku, īpaši piesātināto tauku;
- mazāk alkohola;
-mazāk sālītu, ceptu izstrādājumu un konservu;
-pārsvarā augu izcelsmes produktus, zaļus salātus un citrusaugus.
Daudzi zinātnieki ir pārliecināti, ka pastāvīgais slimību pieaugums pasaulē izskaidrojams ar "brīvo radikāļu" darbību. Tie ir savienojumi, kuri bojā šūnas organismā un pakļauj to jebkādām slimībām. Apkārtējās vides piesārņojums, cigarešu dūmi un noteiktas substances karsētajos taukos, sālītajos un ceptajos izstrādājumos ir brīvo radikāļu izplatības iemesli. Antioksidanti veicina šūnu aizsardzību no bojājumiem. Pie pazīstamākajiem antioksidantiem pieskaitāms E vitamīns un beta-karotīns.

Tautas medicīna
Veselīgs uzturs
E pārtikas piedevas
Vitamīni
Minerālvielas
Ieradumi
Tabula
Tautas līdzekļi